|
(1777.-1825.) Krievijas imperators, 1817. gadā paraksta Žēlastības vēstuli hernūtiešiem, atļaujot viņiem legāli darboties Vidzemē un Igaunijā un savu sanāksmju vajadzībām būvēt saiešanu namus. |
---|---|
|
Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas diakons, aktīvs brāļu draudzes atbalstītājs un piekritējs. |
|
Cēsu pilsnovada zemnieks, brāļu draudzes aktīvists. |
|
Bruinings, Frīdrihs Justus fon prāvests, mācītājs Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā, hernhūtiešu brāļu draudzes aizstāvis un vēlāk arī piekritējs. |
|
vācbrālis, Valmiermuižas skolotāju semināra vadītājs (1738.-42.); palika darboties Vidzemē arī klusā gājiena laikā. |
|
vācbrālis, Vēberhofas distrikta vadītājs. |
|
Cincendorfs (Zinzendorf) Nikolajs Ludvigs, grāfs fon (1700.-1760.) atjaunotās Hernhūtes brāļu draudzes dibinātājs un pirmais vadītājs, Vidzemē 1736. un 1742. gadā. |
|
(1690.-1751.) Čehu brālis, viens no pirmajiem atjaunotās hernhūtiešu brāļu draudzes vadītājiem, 1729. gadā pirmo reizi ieradās Vidzemē un sāka popularizēt brāļu draudzi. Piedalījās Jērakalna izbūvē, atbalstīja ideju par skolotāju semināra atvēršanu. |
|
(1709.-1762.) Krievijas imperatore, 1742. gadā paraksta pavēli, kas aizliedz hernūtiešu darbību valstī. |
|
vācbrālis, Baltijas hernhūtiešu brāļu draudzes diasporas prezbiteris (1808.-1835.). |
|
Freitāgs Kristians Frīdrihs Traugots vācbrālis, Lindheimas distrikta vadītājs (kopš 1810.gada). |
|
(1799.-1859.) Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes prezbiters. |
|
ap 1710.-1782., Cēsu pilnsnovada zemnieks, mācijies Valmiermuižas seminārā, strādāja par skolotāju un guva labas sekmes un lielu muižnieka un mācītāja cieņu. |
|
Hallarte Magdalēna Elizabete, dz. Bīlova (1683.-1750.) dzīvoja Valmiermuižā, ko viņas vīrs ģenerālis bija saņēmis lietošanā par dienestu cara armijā. Sekmēja hernhūtiešu brāļu draudzes darbību savos īpašumos un visā Vidzemē, par saviem līdzekļiem izbūvēja Jērakalnu. |
|
vācbrālis, ierīkoja Vidzemē pirmo aptieku zemnieku vajadzībām. |
|
(1689.-1758.) ģenerālleitnants, aktīvi atbalstīja Vidzemes hernhūtiešus, iestājās par viņiem arī pēc 1742./3.gada aizlieguma izsludināšanas. |
|
(1729.-1796.) Krievijas imperatore, 1764. gadā aicināja valstī protestantus Krievijas saimniecības uzlabošanai, kā rezultātā Volgas lejtecē izveidojās hernhūtiešu kolonija Sarepta. |
|
(1783.4.4.-1852.15.1.) brāļu draudzes vadītājs, darbojies Cēsīs, Jaunpiebalgā, Dzērbenē. Apglabāts Dzērbenes kapos. |
|
vācbrālis, ierīkoja Vidzemē pirmo aptieku zemnieku vajadzībām. |
|
(1720.-1798.) Vidzemes luteriskās Baznīcas ģenerālsuperintendents, Sprediķu grāmatas (1764-1767) autors, atbalstīja brāļu draudzes darbību. |
|
Hernūtes brāļu draudzes vadītājs. |
|
viens no pirmajiem Valmieras skolotāju semināra audzēkņiem. |
|
(1702.-1787.1.4.) viens no pirmajiem latviešiem brāļu draudzē, mācījies Valmiermuižas skolotāju seminārā, no 1739. gada skolotājs un sludinātājs Kauguros, brāļu draudzes vadītājs. |
|
(1705.-1779.) kroņa mastu šķirotājs Rīgā, viens no pirmajiem latviešu tautības uzņēmējiem, atbalstīja brāļu draudzi, ar saviem līdzekļiem sekmēja saiešanu namu būvi. |
|
(1801.-1869.) Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents, kaut arī kritizēja brāļu draudzi, tomēr daudz ko no tās aizguva luteriskās baznīcas vajadzībām, tādejādi uzlabodams baznīcas un ticīgo attiecības. Viens no pirmajiem vācbaltiešiem, kas izteica ideju vācbaltiešiem būt atvērtiem pret latviešiem, tādejādi sekmējot abu kopienu savienošanos. |