Aleksandrs I

(1777.-1825.) Krievijas imperators, 1817. gadā paraksta Žēlastības vēstuli hernūtiešiem, atļaujot viņiem legāli darboties Vidzemē un Igaunijā un savu sanāksmju vajadzībām būvēt saiešanu namus.

 

Barlahs Kaspars

Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcas diakons, aktīvs brāļu draudzes atbalstītājs un piekritējs.

 

Benca Lauris

Cēsu pilsnovada zemnieks, brāļu draudzes aktīvists.

 

Bruinings, Frīdrihs Justus fon

prāvests, mācītājs Valmieras Sv.Sīmaņa baznīcā, hernhūtiešu brāļu draudzes aizstāvis un vēlāk arī piekritējs.

 

Buntebarts Magnuss Frīdrihs

vācbrālis, Valmiermuižas skolotāju semināra vadītājs (1738.-42.); palika darboties Vidzemē arī “klusā gājiena” laikā.

 

Burkīns Īzaks

vācbrālis, Vēberhofas distrikta vadītājs.

 

Cincendorfs (Zinzendorf) Nikolajs Ludvigs, grāfs fon

(1700.-1760.) atjaunotās Hernhūtes brāļu draudzes dibinātājs un pirmais vadītājs, Vidzemē 1736. un 1742. gadā.

 

Dāvids Kristiāns

(1690.-1751.) Čehu brālis, viens no pirmajiem atjaunotās hernhūtiešu brāļu draudzes vadītājiem, 1729. gadā pirmo reizi ieradās Vidzemē un sāka popularizēt brāļu draudzi. Piedalījās Jērakalna izbūvē, atbalstīja ideju par skolotāju semināra atvēršanu.

 

Elizabete

(1709.-1762.) Krievijas imperatore, 1742. gadā paraksta pavēli, kas aizliedz hernūtiešu darbību valstī.

 

Evalds Johans

vācbrālis, Baltijas hernhūtiešu brāļu draudzes diasporas prezbiteris (1808.-1835.).

 

Freitāgs Kristians Frīdrihs Traugots

vācbrālis, Lindheimas distrikta vadītājs (kopš 1810.gada).

 

Furkels, H.G.

(1799.-1859.) Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes prezbiters.

 

Gavēņu Andžs

ap 1710.-1782., Cēsu pilnsnovada zemnieks, mācijies Valmiermuižas seminārā, strādāja par skolotāju un guva labas sekmes un lielu muižnieka un mācītāja cieņu.

 

Hallarte Magdalēna Elizabete, dz. Bīlova

(1683.-1750.) dzīvoja Valmiermuižā, ko viņas vīrs ģenerālis bija saņēmis lietošanā par dienestu cara armijā. Sekmēja hernhūtiešu brāļu draudzes darbību savos īpašumos un visā Vidzemē, par saviem līdzekļiem izbūvēja Jērakalnu.

 

Hese Pēteris

vācbrālis, ierīkoja Vidzemē pirmo aptieku zemnieku vajadzībām.

 

Kampenhauzens Baltazars fon

(1689.-1758.) ģenerālleitnants, aktīvi atbalstīja Vidzemes hernhūtiešus, iestājās par viņiem arī pēc 1742./3.gada aizlieguma izsludināšanas.

 

Katrīna II

(1729.-1796.) Krievijas imperatore, 1764. gadā aicināja valstī protestantus Krievijas saimniecības uzlabošanai, kā rezultātā Volgas lejtecē izveidojās hernhūtiešu kolonija Sarepta.

 

Kurme Ansis, (arī Aumanis)

(1783.4.4.-1852.15.1.) brāļu draudzes vadītājs, darbojies Cēsīs, Jaunpiebalgā, Dzērbenē. Apglabāts Dzērbenes kapos.

 

Ķīšu Pēteris

vācbrālis, ierīkoja Vidzemē pirmo aptieku zemnieku vajadzībām.

 

Lencs Kristiāns Dāvids

(1720.-1798.) Vidzemes luteriskās Baznīcas ģenerālsuperintendents, Sprediķu grāmatas (1764-1767) autors, atbalstīja brāļu draudzes darbību.

 

Nīčmans Dāvids

Hernūtes brāļu draudzes vadītājs.

 

Ruģēnu Juris

viens no pirmajiem Valmieras skolotāju semināra audzēkņiem.

 

Šķesteris Pēteris (arī Gaide)

(1702.-1787.1.4.) viens no pirmajiem latviešiem brāļu draudzē, mācījies Valmiermuižas skolotāju seminārā, no 1739. gada skolotājs un sludinātājs Kauguros, brāļu draudzes vadītājs.

 

Šteinhauers Jānis (Johans)

(1705.-1779.) kroņa mastu šķirotājs Rīgā, viens no pirmajiem latviešu tautības uzņēmējiem, atbalstīja brāļu draudzi, ar saviem līdzekļiem sekmēja saiešanu namu būvi.

 

Valters Ferdinands

(1801.-1869.) Vidzemes evaņģēliski luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendents, kaut arī kritizēja brāļu draudzi, tomēr daudz ko no tās aizguva luteriskās baznīcas vajadzībām, tādejādi uzlabodams baznīcas un ticīgo attiecības. Viens no pirmajiem vācbaltiešiem, kas izteica ideju vācbaltiešiem būt atvērtiem pret latviešiem, tādejādi sekmējot abu kopienu savienošanos.