Mums pieder pagātne - mums pieder nākotne

http://braludraudze.lndb.lv/lv/

Brāļu draudzes gājums Latvijā

Detaļas

Brāļu draudzes gājums Latvijā

 

1729 rudens no Hernhūtes kopienas Saksijā (Vācija) Rīgā, Vidzemē ierodas trīs brāļi, Hernhūtes dibinātāja, luterāņa Kristiāna Dāvida vadībā

iesākas Brāļu draudzes (BD) evaņģeliskās sadraudzības idejas attīstība; vietējie atbalstītāji - ģenerāliene M.E.fon Hallarte, B.fon Kampezhauzens, T. Sprekelsens u.c.

1735 Hallarte vēstulē Cincendorfam aicina sūtīt Hernhūtes brāļus evaņģelija sludināšanai un pravieto „laiks nāks drīz”

1736 septembris Vidzemē ierodas Saksijas grāfs L.N. fon Cincendorfs(Zinzendorf) sprediķo Rīgā, Valmierā un Tallinā, gūst triumfālus panākumus un daudz draugus 

- BD Marienbornas sinode spriež uz Vidzemi sūtīt tautas skolotājus

1737 Vidzemē ierodas skolu darbinieki. Hernhūtieši strādā kopā ar latviešiem un mācās latviešu valodu

1738 pirmie „atmodinātie”latvieši Valmiermuižā, kas pievienojas vācu saiešanām

Hallarte iepērk zemi un būvmateriālus skolotāju semināra celtniecībai

23.augusts skolotāju semināra dibināšana un darbības sākums, sākums „modināšanai” semināristu vidū, pirmais - Šķestera Pēteris 

1739 8.janvāris sāk noturēt atsevišķas saiešanas latviešiem, pirmajā – 8 dvēseles 

- pirms Lieldienām kopīgs latviešu un vācbrāļu mīlestības mielasts

- maijā pulcējas jau vairāk kā 200 latviešu18

18.maijs Vasarsvētki - saiešana notiek zem atklātas debess.”Uguns nokritusi no debesīm un sirdis sāk degt...Tā ir liela atmoda” /no laikabiedru liecībām

- uz Valmieru plūst daudz atmodināto no Trikātas, Smiltenes, Straupes, Cēsu, Liepas u.c.novadiem, sakot, ka latvieši svinot „saderināšanos ar Pestītāju”

- rodas latviešu sludinātāji, „visa zeme vaid par grēkiem”

- īsu brīdi parādās svešu garīgu spēku klātbūtne- ekstrēma harizmātisma izpausmes

- vācbrāļi izveido konferenci kustības vadīšanai

- Hallarte finansē un BD izdod otro latviešu Bībeles izdevumu (Igaunijā pirmo) un dziesmu grāmatu

1740 seminārā ap100 latviešu studentu

 vasara – liela garīga atmoda bērnu vidū

- atmoda skar plašus Vidzemes latviešu novadus, 4-5 tk. latvieši ir BD dalībnieki

1741 Hallarte Gaujas krastā līdzās diakonātam uzbūvē BD kustības centru- Jērakalnu

1742 janvāris Jērakalnā pirmā latviešu draudzes diena

14. apr. ar lozi nosaka 40 latviešu BD vecākos

19.apr. dibina pirmo latviešu Brāļu draudzi Valmierā

28. aug dibina latviešu BD. Straupē (piedaloties grāfienei Cincendorfai)

12. sept. Mārsnēnos un Liepā // veidojas BD saiešanu struktūra un amati

- Hallarte finansē otru BD dziesmu grāmatu (234 dziesmas)

- Rīgā ap 50 atmodināto latviešu sanāk Jāņa Šteinhauera vadībā

vasara - Vidzemes landtāga rosināta konsistorija izveido izmeklēšanas komisiju hernhūtiešu lietā

1743 16.apr. cariene Elizabete aizliedz BD darbību Krievijas impērijā, slēdz un aizzīmogo Jērakalnu u.c. BD saiešanu vietas, atņem grāmatas, vajāšanu sākums

- sākas „klusais gājiens”- 74 gadu darbība nelegālos apstākļos

pavasaris - grāfiene Cincendorfa dodas uz Pēterburgu

dec.- lai dotos pie carienes Rīgā ierodas grāfs Cincendorfs, taču tiek ieslodzīts Citadelē

- Somijas ģenerālgubernators Kampenhauzens carienei;”...kein Bruder bin ich, aber ich wunsche als ein Herrnhuter zu leben und zu sterben” 

1744 –slēdz skolotāju semināru, bet tā audzēkņi gadu desmitus darbojas visā Vidzemē

– stabilizējas latviešu BD struktūra un saiešanu darbība 

1745 -  vācu hernhūtiešus izraida no Vidzemes, tiem līdzi dodas arī kādi latvieši, veidojot pirmo latviešu emigrāciju Rietumeiropā, veidojas plaša latviešu sarakste ar Eiropas brāļiem, milzīga pašizglītības attīstība

1746 -  BD Zeistas sinodē (Holandē) lemj, ka no latviešiem un igauņiem pašiem ir jārodas apustuliskiem ļaudīm un jāuzņemas savas darbības vadība

1747 – latviešu BD satversmi pārkārto „klusajam gājienam”

1749 – Vidzemē tiek minētas 55-57 hernhūtiešu darbības vietas

- vācbrāļi ar roku uzlikšanu amatā ieved kārtu kopējus, latvieši lieto lozungus 

1750 30.jan.- mirst Magdalēna Elizabete fon Hallarte, tiek zaudēts Jērakalns

aug. pirmie puišu brāļu kārtas svētki

      - katrai saiešanai izvēl saiešanas dienas grāmatas – /diāriju/ rakstītājus

1751  maijs - pirmie meitu māsu kārtas svētki

okt. amatā ieved četrus laulātus pārus par bērnu kustības kopējiem

1752 BD pastiprina interesi par Kurzemes hercogisti, kur ir BD atbalsta punkti

1753 14.marts BD ienaidnieki fiziski sāk izznīcināt BD bijušā centra Jērkalna ēkas

1756 Doles salas hernhūtieši saiešanas tur slepus mēžā, līdzīga situācija ir daudzviet

1755 regulāras bērnu saiešanas un konferences, mērķtiecīgs darbs ar bērnu vecākiem

1760 mirst Ludvigs Nikolaus fon Cincendorfs

1761 „caurrunas”- ar katru un visiem par sevi

1762 sept. pirmie laulāto kārtas svētki, bērnu svētki, dziedāšanas stundas

- latviešu BD saiešanas svin savu 20 gadu jubilejas svētkus!!!

1764 11.feb.carienes Katrīnas II ukazs ļauj hernhūtiešu darbību impērijā (Volgas lejtece, Sarepta), taču Vidzemē tas praktiski situāciju nemaina 

1760 -70-tie – Dieva mierā dodas daudzi latviešu „pirmdzimtie” ~ BD vadītāju  paaudžu maiņa, vājāki kontakti ar Hernhūti

1770 mirst J.A. Cimmermanis ilggadējs Vidzemes luteriskās baznīcas ģenerālsuperintendants un BD vajātājs, stingrais spiediens pret latviešu BD mazinās

1776/77 BD novados zemnieku nemieri, kurus asiņaini apspiež 

1779 BD ap 5000 brāļu un māsu, ap 2000 bērnu, taču gājēju skaits ir lielāks

- (lasītpratēju skaits Vidzemes BD novados - 1780~75%; 1800<90%)

1790-tie latviešos vairāk kā 40 saiešanu, sākas jauns Vidzemes atmodu vilnis 

1802 Kauguru nemieri, to cēloni valdības izmeklēšanas komisija saskata hernhūtiešos

1811 BD atmodas liesma Jaunpiebalgā un Vecpiebalgā 

1817 27.okt.cara Aleksandra I „žēlastības manifests” legalizē BD darbību Baltijā – „klusā gājiena” beigas, otrie „ziedu laiki”

1819 vācbrāli J.Ēvaldu iekšlietu ministrs apstiprina par pirmo Baltijas BD diasporas vadītāju ar sēdekli Vaidavā, Rubenes draudzē, pēc Napoleona kara sākusies garīgā rosība, grupa rīdzinieku meklē kontaktu ar hernhūtiešiem

1820-tie(un vēlāk) ievērojami pieaug baznīcas un impērijas drošības dienestu un birokrātiskā aparāta BD apkarošana (vajāšana)

1830 5.jūn. iesvēta Rīgas BD namu Kalēju ielā 8, draudzē 38 dvēseles, nama būvniecībai ziedojuši arī lauku saiešanas, tātad latvieši

1834 milzīgi ierobežojumi BD - saiešanu ierīkošanai vajag iekšlietu ministra atļauju, saiešanas pakļauj baznīcai, daudzi nami jāslēdz, vārda brīvību atņem, utml. 

1839 iekšlietu ministrs BD aizliedz uzņemt jaunus dalībniekus, tētiņi drīkst lasīt tikai mācītāju apstiprinātus tekstus, nosaka dziesmas u.t.t.

1840 Valkas sinodes ultimāts BD: atcelt 1)lozēšanu, 2)īpašu uzņemšanu BD, 3)slēgtās sapulces,4)dalīšanu kārtās,5)ļaut mācītājiem kontrolēt darbību un dalībniekus

- 1840-to g.sāk. BD ļoti veicina sātības biedrību darbību t.i. alkoholisma apkarošanu

- Vidzemē un Igaunijā BD piekritēju skaits ap 100 000; latviešiem ap 100 saiešanām un ap 30 000 dalībnieku

- sākot ar 1840-tajiem, Rīgā ieplūst laucenieki un pieaug Rīgas latviešu BD, bet samazinās vāciešu skaits, ar laiku Rīgā izveido tipisku saiešanas iekārtību

1845 cariskā valdība hernhūtiešus kvalificē kā politiski neuzticamu grupu

1852 sinode nolemj, ka ir hernhūtiešiem jāpakļaujas Vidzemes luteriskai baznīcai, vai jābeidz darbība

1857 Vidzemes konsistorija un guberņas valde atkārtoti izdod aizliegumu iestāties BD

1860 21.marts Hernhūtes vecāko padome piekāpjas Krievijas ev. lut. konsistorijas nemitīgam spiedienam un Baltijā atsauc BD satversmi, kas iznīcina Vidzemes BD attīstības perspektīvas - latviešu brāļi jūtās nodoti, BD dzīvības nervs pārgriezts  

1863/64 Prūsijas BD sūta amatnieku Miķeli Bukāli misijai Lejaskurzemē

1864 pirmie latviešu dziesmu svētki Dikļos

1877 iznāk Matīsa Kaudzītes grāmata „Brāļu draudze Vidzemē”

1879 izceļotāji no Smiltenes novada dibina vēlāk ļoti spēcīgo Lapkovas saiešanu Lauros, Pleskavas guberņā, vēlāk Igaunija (tagad Krievija)

1888- 1905 vēlākais LELB bīskaps un BD goda priekšsēdis K.Irbe mācītājs Dzērbenē un Drustos, kur iepazina BD un to ļoti atbalstija 

1891 pēc konflikta ar Liepājas Sv. Annas dr. mācītāju Liepājas brāļi izšķiras par patstāvīgu darbību, tā rodas Kurzemes Brāļu draudze

1896 Kurzemes BD uzceļ lūgšanas namu Cenkones ielā, aktīva misijas darbība 

1903 Baltijas BD vadītāja (prezbitera) Šipauga sēdeklis Rīgā, kur rosmes pacēlums, iesaistās uzņēmējs Augusts Dombrovskis

1914 7.nov. par Baltijas BD vadītāju ievēl Jāni Malvesu, BD vadība pāriet latviešiem 1920to g.Ip. Rīgas BD tiesvedība par īpašumtiesībām uz BD namu Vecrīgā

- strukturējas Vidzemes BD ar centru Rīgā, vairāk kā 30 t.s. lauku nodaļas

1922 apstiprina Kurzemes BD statūtus Latvijas evaņģeliskā Brāļu draudze

Kurzemes BD centrs Liepāja, ietilpst 14 draudzes un virkne misijas staciju

1923 Kurzemes BD dziesmu grāmata ar 805 dziesmām; Vidzemes - 808 dziesmām

1924 27.apr. Vislatvijas BD priekšstāvju konference Rīgā, Kurzemes un Vidzemes BD apvienošanās mēģinājums (draudzīgs, bet nesekmīgs)

- Vidzemes BD reģistrē - Latvijas ev. brāļu sadraudzīga biedrība

- Rīgas BD sāk veidoties neveselīga iekšējā gaisotne

1926 17.jūn. mirst Malvesa tēvs

1927 Kurzemes BD viesojās bīskaps Marks no Hernhūtes, kontakti ar Zviedrijas BD

- oktobrī Rīgu apciemo Hernhūtes sūtnis māc.Padels lai atjaunotu sakarus Vācijas BD

1929 plaši BD 200 gades svētki Valmierā, bīsk. K.Irbe ordinē vēlāko BD garīgo lietu  vadītāju E.Rumbu. Valsts prezidenta un citu prominenču apsveikumi 

1920g.b.-30tie Kurzemes BD dodas svētceļojumos uz „atstātā mantojuma zemi”- Vidzemi. Kurzemnieki sevi uzskatija par Vidzemē sāktā Dieva darba mantiniekiem -

Kurzemes BD ārmisijas lauks ir Vidzemes misija, kam izveidots Vidzemes fonds

 Kurzemes brāļi mācās BD Misijas seminārā Silēzijā

1931 Rīgas BD ļoti smaga iekšēja krīze, šķelšanās, skandāls

1933 BD goda priekšsēdis LELB arhibīskaps T.Grīnbergs

1935 BD garīgas vadītājs kļūst mācītājs Edgars Rumba

1941 14.jūn. E.Rumbu ar ģimeni arestē un izsūta uz Sibīriju, kur 1943.10.1. viņš mirst

1941 padomju vara nacionalizē BD Rīgas saiešanas namu un izmanto grāmatu noliktavai

1948 ar LPSR MP priekšsēdētāja Viļa Lāča parakstu Brāļu draudze Latvijā tiek likvidēta    

 

Sastādijis G.Ceipe                                      

 
   

Ziedojumi  

Sabiedriskā labuma organizācija

Brāļu draudzes misija

Swedbank

LV58HABA0551000861497

   
© Brāļu draudzes misija